Līdzestība praksē
Tomēr, kā liecina Pulmonālās hipertensijas biedrības veiktās provizoriskās aptaujas dati, vismaz 46% hronisko slimību pacientu ārsta norādījumus neievēro vai dara to neregulāri. Vislielākās problēmas ir ārsta un pacienta komunikācijas procesā, jo bieži vien aizņemtības dēļ mediķi par maz laika velta slimības un ārstēšanas procesa izskaidrošanai un pamatošanai pacientam saprotamā veidā. Pirmreizēji konstatējot hronisku, dzīvībai bīstamu saslimšanu informācija par to cilvēkam ir liels  jaunums, un pacienti nespēj to pat uztvert sava tā brīža emocionālā stāvokļa dēļ, kur nu vēl adekvāti izprast un pielietot rekomendācijas. Tādā gadījumā ir slavējami speciālisti, kas velta laiku jaunumu rūpīgai izskaidrošanai.

Lēmums jāpieņem kopā
Pacienta veiksmīga izveseļošanās lielā mērā atkarīga no diviem galvenajiem komponentiem - pašam cilvēkam ir jāvēlas izveseļoties un aktīvi jāiesaistās ārstēšanas procesā. Pirmais līdzestības solis ir savlaicīga došanās pie ārsta. Un te nu grēko ļoti daudzi. Nākamais solis ir kopīga lēmuma pieņemšana. Kā norāda P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, docente Gunta Purkalne, kopīgs lēmums ir process, kurā ārsts izskaidro pacientam visus iespējamos riskus un ieguvumus no dažādām ārstēšanas iespējām, pacients sniedz ārstam visu personīgo informāciju, kas vienu vai otru terapijas veidu, vai blakus efektu padara vairāk vai mazāk panesamu, un abas puses izmanto šo informāciju, lai nonāktu pie kopēja lēmuma. Trešais solis līdzestībā ir norādījumu un rekomendāciju ievērošana pēc ārstēšanās. Šo soli vislabāk izpilda gados vecāki cilvēki. Jāatzīst, ka ir ne mazums sociāli neaizsargātu cilvēku, kas pat gribot nevar izpildīt ārsta norādījumus, jo tam pietrūkst līdzekļu.