Pilsoniskā līdzdalība

Kas ir pilsoniskā līdzdalība?
Pilsoniskā līdzdalība ir sabiedrības un indivīdu aktivitātes, kas tiek īstenotas ar mērķi ietekmēt valdību un valsts politiku. Pilsoniskā līdzdalība var būt gan inidivudāla (piedalīšanās vēlēšanās, iesaistīsanās organizācijās un partijās utt.), gan arī līdzdalība grupās (NVO, interešu grupas). Pilsoniskā līdzdalība ir īpaši nozīmīga, jo bez iedzīvotāju iesaistītīšanās un pilsoniskās ieinteresētības valsts dzīvē var rasties plaisa starp sabiedrību, valsts pārvaldi un likumdevēju. Pilsoniskā līdzdalība stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā demokrātijā visos varas līmeņos. Tā tiecas arī pārvarēt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts un pašvaldībām.

Pacientu līdzestība

Runājot par līdzdalību veselības jomā pieminēšanas vērta ir arī pacientu līdzestība. Tā ir ne vien regulāra ieteikto medikamentu lietošana un sekošana ārsta rekomendācijām, bet vēl jo vairāk ārsta ieteikumu ņemšana vērā tādos jautājumos kā smēķēšanas atmešana, veselīga un uzturvielām bagāta ēdienkarte ikdienā, fiziskās aktivitātes, liekā svara samazināšana. Līdzestība ir produktīva  pacienta un ārsta sadarbība, kas balstīta uz savstarpēju cieņu,  uzticēšanos un ieinteresētību pozitīvā ārstēšanas rezultātā gan no slimnieka, gan ārsta puses.
Šobrīd pirmajā plānā izvirzīta  sirds un asinsvadu slimību diagnostika un ārstēšana, nereti novārtā atstājot riska faktoru izvērtēšanu un pacienta informēšanu par riska faktoriem un to korekcijas iespējām. „Pacientiem, kuri ir līdzestīgi un ievēro ārsta norādījumus, ir daudz mazāks risks nonākt slimnīcā vai novest savu hronisko saslimšanu līdz akūtam stāvoklim,” saka kardiologs Andrejs Ērglis.

Līdzestība praksē
Tomēr, kā liecina Pulmonālās hipertensijas biedrības veiktās provizoriskās aptaujas dati, vismaz 46% hronisko slimību pacientu ārsta norādījumus neievēro vai dara to neregulāri. Vislielākās problēmas ir ārsta un pacienta komunikācijas procesā, jo bieži vien aizņemtības dēļ mediķi par maz laika velta slimības un ārstēšanas procesa izskaidrošanai un pamatošanai pacientam saprotamā veidā. Pirmreizēji konstatējot hronisku, dzīvībai bīstamu saslimšanu informācija par to cilvēkam ir liels  jaunums, un pacienti nespēj to pat uztvert sava tā brīža emocionālā stāvokļa dēļ, kur nu vēl adekvāti izprast un pielietot rekomendācijas. Tādā gadījumā ir slavējami speciālisti, kas velta laiku jaunumu rūpīgai izskaidrošanai.

Lēmums jāpieņem kopā
Pacienta veiksmīga izveseļošanās lielā mērā atkarīga no diviem galvenajiem komponentiem - pašam cilvēkam ir jāvēlas izveseļoties un aktīvi jāiesaistās ārstēšanas procesā. Pirmais līdzestības solis ir savlaicīga došanās pie ārsta. Un te nu grēko ļoti daudzi. Nākamais solis ir kopīga lēmuma pieņemšana. Kā norāda P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, docente Gunta Purkalne, kopīgs lēmums ir process, kurā ārsts izskaidro pacientam visus iespējamos riskus un ieguvumus no dažādām ārstēšanas iespējām, pacients sniedz ārstam visu personīgo informāciju, kas vienu vai otru terapijas veidu, vai blakus efektu padara vairāk vai mazāk panesamu, un abas puses izmanto šo informāciju, lai nonāktu pie kopēja lēmuma. Trešais solis līdzestībā ir norādījumu un rekomendāciju ievērošana pēc ārstēšanās. Šo soli vislabāk izpilda gados vecāki cilvēki. Jāatzīst, ka ir ne mazums sociāli neaizsargātu cilvēku, kas pat gribot nevar izpildīt ārsta norādījumus, jo tam pietrūkst līdzekļu.

PACIENTU TIESĪBU LIKUMS 4.PANTS trešā daļa paredz: Tiesības uz informāciju.

« Atpakaļ pie rakstiem
PACIENTU TIESĪBU LIKUMS 4.PANTS trešā daļa paredz: Tiesības uz informāciju Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem. Piektā daļa: Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

Papildus iekļaut ārsta pienākumos, kas paredzētu pacientu pilnībā informēt par viņa veselība stāvokli, praksē šīs normas nedarbojas, tā kā bieži pacienti paliek vieni ar savu diagnozi vai vēl vairāk ķirurgs nepaskaidro kas un kāpēc darīts, tā tam nevajadzētu būt, ka pacients pats meklē informāciju, pats atkātoti veic dažādus izrakstu un analīžu pārbaudi, tā kā pastāv varbūtība, ka mediķu darbā ir iespējams cilvēcīgais faktors un tā ir iespēja kļūdīties.

Arī pēc ķīmijas terapijas bieži pacients paliek viens un neizprot kā tālāk dzīvot un ko darīt, no kā turpmāk uzmanīties pie kāda speciālista turpmāk vērsties.

Tāpēc ierosinām papildus sastādīt īpašu rehabilitācijas plānu ar aprakstu, par katru konkrētu notikumu. Sastādīt turpmāko ārstēšanas un rehabilitācijas plānu,(izmeklējumi, medikamenti, procedūras, vizītes) ko pacients vai viņa tuviniek apliecina ar parakstu.
Par objektīvas informācija nesniegšanu paredzēt iespēju uzlikt ārstējošam ārstam administratīvo sodu. Ko varētu iekļaut ar šajā pašā Pacientu tiesību likumā, to varētu interpretēt kā ārstu nolaidību.
« Atpakaļ pie rakstiem

Jaunumi

INTERNETA TIEŠRAIDE TIEŠRAIDE KONFERENCES TIEŠRAIDE SOS