Pilsoniskā līdzdalība

Kas ir pilsoniskā līdzdalība?
Pilsoniskā līdzdalība ir sabiedrības un indivīdu aktivitātes, kas tiek īstenotas ar mērķi ietekmēt valdību un valsts politiku. Pilsoniskā līdzdalība var būt gan inidivudāla (piedalīšanās vēlēšanās, iesaistīsanās organizācijās un partijās utt.), gan arī līdzdalība grupās (NVO, interešu grupas). Pilsoniskā līdzdalība ir īpaši nozīmīga, jo bez iedzīvotāju iesaistītīšanās un pilsoniskās ieinteresētības valsts dzīvē var rasties plaisa starp sabiedrību, valsts pārvaldi un likumdevēju. Pilsoniskā līdzdalība stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā demokrātijā visos varas līmeņos. Tā tiecas arī pārvarēt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts un pašvaldībām.

Pacientu līdzestība

Runājot par līdzdalību veselības jomā pieminēšanas vērta ir arī pacientu līdzestība. Tā ir ne vien regulāra ieteikto medikamentu lietošana un sekošana ārsta rekomendācijām, bet vēl jo vairāk ārsta ieteikumu ņemšana vērā tādos jautājumos kā smēķēšanas atmešana, veselīga un uzturvielām bagāta ēdienkarte ikdienā, fiziskās aktivitātes, liekā svara samazināšana. Līdzestība ir produktīva  pacienta un ārsta sadarbība, kas balstīta uz savstarpēju cieņu,  uzticēšanos un ieinteresētību pozitīvā ārstēšanas rezultātā gan no slimnieka, gan ārsta puses.
Šobrīd pirmajā plānā izvirzīta  sirds un asinsvadu slimību diagnostika un ārstēšana, nereti novārtā atstājot riska faktoru izvērtēšanu un pacienta informēšanu par riska faktoriem un to korekcijas iespējām. „Pacientiem, kuri ir līdzestīgi un ievēro ārsta norādījumus, ir daudz mazāks risks nonākt slimnīcā vai novest savu hronisko saslimšanu līdz akūtam stāvoklim,” saka kardiologs Andrejs Ērglis.

Līdzestība praksē
Tomēr, kā liecina Pulmonālās hipertensijas biedrības veiktās provizoriskās aptaujas dati, vismaz 46% hronisko slimību pacientu ārsta norādījumus neievēro vai dara to neregulāri. Vislielākās problēmas ir ārsta un pacienta komunikācijas procesā, jo bieži vien aizņemtības dēļ mediķi par maz laika velta slimības un ārstēšanas procesa izskaidrošanai un pamatošanai pacientam saprotamā veidā. Pirmreizēji konstatējot hronisku, dzīvībai bīstamu saslimšanu informācija par to cilvēkam ir liels  jaunums, un pacienti nespēj to pat uztvert sava tā brīža emocionālā stāvokļa dēļ, kur nu vēl adekvāti izprast un pielietot rekomendācijas. Tādā gadījumā ir slavējami speciālisti, kas velta laiku jaunumu rūpīgai izskaidrošanai.

Lēmums jāpieņem kopā
Pacienta veiksmīga izveseļošanās lielā mērā atkarīga no diviem galvenajiem komponentiem - pašam cilvēkam ir jāvēlas izveseļoties un aktīvi jāiesaistās ārstēšanas procesā. Pirmais līdzestības solis ir savlaicīga došanās pie ārsta. Un te nu grēko ļoti daudzi. Nākamais solis ir kopīga lēmuma pieņemšana. Kā norāda P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, docente Gunta Purkalne, kopīgs lēmums ir process, kurā ārsts izskaidro pacientam visus iespējamos riskus un ieguvumus no dažādām ārstēšanas iespējām, pacients sniedz ārstam visu personīgo informāciju, kas vienu vai otru terapijas veidu, vai blakus efektu padara vairāk vai mazāk panesamu, un abas puses izmanto šo informāciju, lai nonāktu pie kopēja lēmuma. Trešais solis līdzestībā ir norādījumu un rekomendāciju ievērošana pēc ārstēšanās. Šo soli vislabāk izpilda gados vecāki cilvēki. Jāatzīst, ka ir ne mazums sociāli neaizsargātu cilvēku, kas pat gribot nevar izpildīt ārsta norādījumus, jo tam pietrūkst līdzekļu.

Ārstniecības iestādēs pie informācijas stendiem novietot galvenos faktus par pacientu tiesībām un pienākumiem

« Atpakaļ pie rakstiem
Ārstniecības iestādēs pie informācijas stendiem novietot galvenos faktus par pacientu tiesībām un pienākumiem. Kā arī datus par iespējām griezties pēc palīdzības.
« Atpakaļ pie rakstiem

Jaunumi

INTERNETA TIEŠRAIDE TIEŠRAIDE KONFERENCES TIEŠRAIDE SOS