Pilsoniskā līdzdalība

Kas ir pilsoniskā līdzdalība?
Pilsoniskā līdzdalība ir sabiedrības un indivīdu aktivitātes, kas tiek īstenotas ar mērķi ietekmēt valdību un valsts politiku. Pilsoniskā līdzdalība var būt gan inidivudāla (piedalīšanās vēlēšanās, iesaistīsanās organizācijās un partijās utt.), gan arī līdzdalība grupās (NVO, interešu grupas). Pilsoniskā līdzdalība ir īpaši nozīmīga, jo bez iedzīvotāju iesaistītīšanās un pilsoniskās ieinteresētības valsts dzīvē var rasties plaisa starp sabiedrību, valsts pārvaldi un likumdevēju. Pilsoniskā līdzdalība stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā demokrātijā visos varas līmeņos. Tā tiecas arī pārvarēt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts un pašvaldībām.

Pacientu līdzestība

Runājot par līdzdalību veselības jomā pieminēšanas vērta ir arī pacientu līdzestība. Tā ir ne vien regulāra ieteikto medikamentu lietošana un sekošana ārsta rekomendācijām, bet vēl jo vairāk ārsta ieteikumu ņemšana vērā tādos jautājumos kā smēķēšanas atmešana, veselīga un uzturvielām bagāta ēdienkarte ikdienā, fiziskās aktivitātes, liekā svara samazināšana. Līdzestība ir produktīva  pacienta un ārsta sadarbība, kas balstīta uz savstarpēju cieņu,  uzticēšanos un ieinteresētību pozitīvā ārstēšanas rezultātā gan no slimnieka, gan ārsta puses.
Šobrīd pirmajā plānā izvirzīta  sirds un asinsvadu slimību diagnostika un ārstēšana, nereti novārtā atstājot riska faktoru izvērtēšanu un pacienta informēšanu par riska faktoriem un to korekcijas iespējām. „Pacientiem, kuri ir līdzestīgi un ievēro ārsta norādījumus, ir daudz mazāks risks nonākt slimnīcā vai novest savu hronisko saslimšanu līdz akūtam stāvoklim,” saka kardiologs Andrejs Ērglis.

Līdzestība praksē
Tomēr, kā liecina Pulmonālās hipertensijas biedrības veiktās provizoriskās aptaujas dati, vismaz 46% hronisko slimību pacientu ārsta norādījumus neievēro vai dara to neregulāri. Vislielākās problēmas ir ārsta un pacienta komunikācijas procesā, jo bieži vien aizņemtības dēļ mediķi par maz laika velta slimības un ārstēšanas procesa izskaidrošanai un pamatošanai pacientam saprotamā veidā. Pirmreizēji konstatējot hronisku, dzīvībai bīstamu saslimšanu informācija par to cilvēkam ir liels  jaunums, un pacienti nespēj to pat uztvert sava tā brīža emocionālā stāvokļa dēļ, kur nu vēl adekvāti izprast un pielietot rekomendācijas. Tādā gadījumā ir slavējami speciālisti, kas velta laiku jaunumu rūpīgai izskaidrošanai.

Lēmums jāpieņem kopā
Pacienta veiksmīga izveseļošanās lielā mērā atkarīga no diviem galvenajiem komponentiem - pašam cilvēkam ir jāvēlas izveseļoties un aktīvi jāiesaistās ārstēšanas procesā. Pirmais līdzestības solis ir savlaicīga došanās pie ārsta. Un te nu grēko ļoti daudzi. Nākamais solis ir kopīga lēmuma pieņemšana. Kā norāda P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, docente Gunta Purkalne, kopīgs lēmums ir process, kurā ārsts izskaidro pacientam visus iespējamos riskus un ieguvumus no dažādām ārstēšanas iespējām, pacients sniedz ārstam visu personīgo informāciju, kas vienu vai otru terapijas veidu, vai blakus efektu padara vairāk vai mazāk panesamu, un abas puses izmanto šo informāciju, lai nonāktu pie kopēja lēmuma. Trešais solis līdzestībā ir norādījumu un rekomendāciju ievērošana pēc ārstēšanās. Šo soli vislabāk izpilda gados vecāki cilvēki. Jāatzīst, ka ir ne mazums sociāli neaizsargātu cilvēku, kas pat gribot nevar izpildīt ārsta norādījumus, jo tam pietrūkst līdzekļu.

Uzlabot situāciju ar klīniskajiem pētījumiem

« Atpakaļ pie rakstiem
Veselības inspekcija izskata iedzīvotāju iesniegumus, lai atvieglotu pacientam šo uzdevumu piedāvājam izstrādāt vienotas veidlapas. 22. Pēc klīniskajiem pētījumiem ir jānodrošina veselības rehabilitācija. Pacientu tiesību likuma 11.12.13.pants. Eiropas Padomes Deklarācija par cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā (Biomedicīnas konvencija). Diemžēl šajā dokumentā noteiktie standarti mūsu likumā ir atspoguļoti ļoti virspusēji. Piemēram, likuma 12. un 13. panti aizskar konvencijā garantētās tiesības attiecībā uz klīnisko pētījumu un konfidencialitātes reglamentēšanu.

► ja slimnieks pats nevar izvērtēt un apspriesties par to, vai ļaut sevi klīniskajiem izmeklējumiem, tad šādas prioritātes nebūtu vēlams dot tuvinieku rokās. Manuprāt, tas pielīdzināms eitanāzijai. Aizliegt tuviniekiem lemt par nespējīga pacienta iesaisti klīniskajos pētījumos.

► ja 11.panta (4) paredzētais pētījums nesniedz mērķi, rodas kādi sarežģījumi ar pacientu, kas pakļauts šiem pētījumiem, ir jāparedz iespēja kompensēt radītās sekas kā pašam pacientam, tā viņa tuviniekiem.

► pēc klīniskā pētījuma šiem pacientiem nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi. (Praksē, pacientiem dažādi izmeklējumi un ārstēšana tiek segta tikai uz to brīdi, kad pacients piedalās pētījumā, tad, kad pacients no šiem pētījumiem atsakās, vai pētījums beidzas, pacientam pašam nākas par sevi rūpēties. Tas ir īpaši būtiski tā kā klīniskos pētījumos izmanto eksperimentālus medikamentus. Tas nozīmē, ka nav īsti skaidrs, kādas sekas var rasties pacientam pēc gadiem, iespējams dažādi sarežģījumi, ko izraisījuši eksperimentālie medikamenti. Pacientam, kas bijis iesaistīts pētījumā ir jācīnās pašam, ar saviem spēkiem un saviem līdzekļiem.)
« Atpakaļ pie rakstiem

Jaunumi

INTERNETA TIEŠRAIDE TIEŠRAIDE KONFERENCES TIEŠRAIDE SOS