Lielbritānija

Īsumā
Kopš Nacionālā veselības sistēmas (NVS) ( National health system) dibināšanas 1948. gadā, tā ir izaugusi par pasaulē lielāko publiski fondēto veselības sistēmu. Kā norāda paši briti, tā ir arī viena no efektīvākajām un visaptverošākajām sistēmām.
Tās pamatprincips ir, ka kvalitatīvai veselības aprūpei jābūt pieejamai ikvienam, neatkarīgi no materiālā stāvokļa. Tādējādi, izņemot samaksu par atsevišķām receptēm, optikas un zobārstniecības pakalpojumiem, veselības aprūpe Lielbritānijā  ikvienam valsts rezidentam ir bezmaksas. Tas nozīmē, ka šobrīd vairāk nekā 62 miljoniem cilvēku NVS apmaksā praktiski visus ar veselību saistītos izdevumus, sākot ar grūtniecības USG un ikdienišķu saaukstēšanās un klepus ārstēšanu līdz pat sirds ķirurģijai un palīdzībai nelaimes gadījumos, kā arī veco ļaužu aprūpei. Lai arī NVS tiek finansēta centralizēti no iekasētājiem nodokļiem, NVS dienesti Anglijā, Ziemeļīrijā, Skotijā un Velsā tiek pārraudzīti atsevišķi. NVS pirmsākumos tās budžets bija ap 9 biljoniem mārciņu, šobrīd budžets gadā sastāda ap 106 biljoniem mārciņu, no IKP veselības aprūpei tiek tērēti 9,8%
Ģimenes ārstu skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 3, gultasvietu skaits slimnīcās – 3 (2009. gada Pasaules Veselības Organizācijas dati).
 
 
Mērogs
 
NVS nodarbina vairāk nekā 1,7 miljonus cilvēku, no tiem mazāk nekā puse ir ar medicīnisko izglītību, starp tiem 39 409 ģimenes ārsti, 410 615 māsiņas, 18450 poliklīniku darbinieki un 103 912 slimnīcu un dažādu medicīnas centru un zobārstniecību darbinieki. Lielākā NVS daļa strādā Anglijas reģionā, kur 1,4 miljoni veselības aprūpes darbinieku apkalpo aptuveni 52 miljonus iedzīvotāju. Anglijā katru nedēļu tiek ārstēts ap 3 miljoniem cilvēku. Veselības aprūpes sistēmas efektivitāti grūti izvērtēt, jo NVS līdzīgi kā citas veselības aprūpes sistēmas, nav sistemātiski veikusi izmaiņas pacientu veselības stāvoklī. Tāpēc nav iespējams pateikt, par cik katra iztērētā mārciņa ir uzlabojusi nācijas veselības stāvokli, kā atzīmē paši briti.
Tomēr, kopš sistēma ieviesta, salīdzinājumā ar citām valstīm, dzīves ilgums ir palielinājies un zīdaiņu nāves gadījumi samazinājušies. Bez tam aptaujas rāda, ka cilvēki kopumā ir apmierināti ar NVS nodrošināto veselības aprūpi.
 
 
Struktūra
 
Par NVS ir atbildīgs Veselības departaments. Valsts sekretārs veselības jautājumos ir Veselības departamenta vadītājs un viņš atskaitās Apvienotās karalistes premjerministram. Veselības departaments kontrolē 10 Anglijas Stratēģiskās veselības autoritātes, kas pārrauga NVS aktivitātes Anglijas reģionā. Ieceltās amatpersonas Skotijā, Ziemeļīrijā un Velsā savas teritorijas pārrauga neatkarīgi.
NVS iedalās divās daļās – primārā un sekundārā aprūpe. Primārā aprūpe lielākajai daļai iedzīvotāju ir pirmais kontakts ar veselības aprūpi un to nodrošina plašs speciālistu klāsts, ieskaitot ģimenes ārstus, zobārstus, aptiekārus un optometristus.
Sekundārā aprūpe ir pazīstama kā akūtā aprūpe, kas var būt vai nu plānota medicīnas speciālistu apmeklēšana vai arī ķirurģija, parasti ar ģimenes ārstu nosūtījumu.
Primārās aprūpes trasti ir atbildīgi par šo aprūpi un tiem ir galvenā loma arī sekundārās aprūpes darbībā, jo pacienti saņem norīkojumus tieši no primārās aprūpes ārstiem. Primārā aprūpe kontrolē ap 80% no NVS budžeta, šobrīd tas ir ap 85 biljoniem mārciņu, jeb vidēji 1615 mārciņu uz vienu iedzīvotāju. Tā kā tās ir lokālas organizācijas, tām ir pietiekama izpratne par veselības un sociālās aprūpes vajadzībām.
 
 
Primārās aprūpes trasts
 
Primāro aprūpi nodrošina plašs speciālistu klāsts, tajā ietilpst arī aptiekas, walk in centres, Veselības aprūpes tiešā telefona līnija. Primārās aprūpes trasti strādā tiešā sasaistē ar vietējām autoritātēm un citām aģentūrām, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi, lai sadarbība būtu pilnvērtīga.
Primārās aprūpes trasta uzdevumos ietilpst regulāra pārliecināšanās, vai veselības aprūpe ir pieejama visiem, vai ir pietiekami slimnīcu, zobārstu, acu ārstu, aptieku, vai tiek nodrošināta kvalitatīvas pacientu transportēšana utt. Bez tam primārās aprūpes trasti ir atbildīgi, lai veselības un sociālās aprūpes sistēmas sadarbotos pacientu interesēs.
 
 
Akūtie jeb sekundārās aprūpes trasti
 
Pastāv 170 akūtie NVS trasti un 58 mentālās veselības trasti, kas pārrauga 1600 NVS slimnīcas un veselības aprūpes speciālistu centrus. Slimnīcas ir akūto trastu pārraudzībā, kas kontrolē, vai nauda tiek izlietota lietderīgi, vai slimnīcas nodrošina atbilstošu servisu. Tāpat šie trasti izlemj, kā slimnīcas attīstīsies un uzlabos servisu.
Šie trasti nodarbina lielu daļu no veselības aprūpes darbaspēka. Daži no akūtajiem trastiem ir reģionāli vai nacionāli un nodrošina specializētu aprūpi, citi ir saistīti ar universitātēm, lai apmācītu veselības darbiniekus. Šie trasti var nodrošināt arī apkalpošanu caur veselības centriem, poliklīnikām vai tieši mājsaimniecībās.
 
 
Ātrās palīdzības trasti
 
Nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izbraukumus. Visi zvani uz ātrās palīdzības dienestu tiek nekavējoties iedalīti divas kategorijās: A – neatliekams, dzīvību apdraudošs gadījums;
B un C - dzīvību neapdraudoši gadījumi.
Izsaukumu centrs izlemj, kāda palīdzība ir nepieciešama un to nosūta, pēdējo piecu gadu laikā izsaukumu skaits ir pieaudzis par trešdaļu.
Bez ātrās palīdzības izsaukumiem pacientiem tiek nodrošināts arī transports nokļūšanai slimnīcās.
 
 
Aprūpes trasti
 
NVS aprūpes trasti nodrošina veselības un sociālo aprūpi. Tās ir organizācijas, kas darbojas gan veselības gan sociālajā sfērā, tās nodarbojas ar sociālo aprūpi, garīgās veselības servisu un arī primāro aprūpi. Šobrīd šo trastu nav daudz, taču plānots palielināt to skaitu. Parasti tie tiek izveidoti, ja nepieciešama ciešāka sadarbība starp veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem un vietējām amatpersonām, lai nodrošinātu kvalitatīvāku vietējo servisu.
 
 
Garīgās veselības trasti
 
Anglijā ir 58 garīgās veselības trasti, tie nodrošina veselības un sociālo aprūpi cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Garīgās aprūpes pakalpojumus var nodrošināt ģimenes ārsts, primārās aprūpes serviss vai īpaši speciālisti. Aprūpe ietver konsultēšanu, dažādas psiholoģijas terapijas, sabiedrības un ģimenes atbalstu, kā arī veselības pārbaudes. Piemēram cilvēki, kas cieš no depresijas, dusmām un stresa var saņemt palīdzību no primārās aprūpes centra vai arī neformālu sabiedrības atbalstu. Ja nepieciešama dziļāka palīdzība, var vērsties pie  īpašiem speciālistiem, ko nodrošina garīgās veselības trasts vai vietējais sociālais dienests.
 
 
Dibinājumu trasti
 
Jauni slimnīcu pārvaldījuma veidi, kuru ietvaros slimnīcu vada vietējais menedžeris, štats un sabiedrības pārstāvji. Šāds veids ieviests, lai labāk varētu kalpot iedzīvotāju vajadzībām, jo šādai pārvaldībai ir daudz lielāka finansiālā un darbības brīvība. Tie liecina par zināmu vēlmi decentralizēt darbību, taču arī šie trasti ir veselības sistēmas sastāvdaļa un ģeneralās līnijās tiek pārraudzīti. Šie trasti uzsāka darbību 2004. gadā, šobrīd Anglijas reģionā ir 129 dibinājumu trasti.
 
 
Citi veselības aprūpes sistēmas speciālisti
 
Nodrošina darbību visā valstī, ne tikai lokālā reģionā. Piemēram, tādi ir Nacionālie Asinsdonoru Speciālisti. Šī struktūrvienība ir neatkarīga, taču seko kopējai NVA politikai.
 
 
NVA pamatprincipi
 
Kā jau minēts, NVA tiks radīta balstoties uz ideju, ka laba veselības aprūpe ir pieejama visiem, atkarībā no veselības stāvokļa un nepieciešamības. Tās pamatprincipi: NVA atbilst katra vajadzībām, tā ir par brīvu, tā ir bāzēta uz pacienta vajadzībām nevis spēju maksāt.
2011. gadā tika publicēta NVA konstitūcija, kas tiks atjaunota ik pēc 10 gadiem. Tās galvenie pamatprincipi.
NVA nodrošina visaptverošu servisu, kas pieejams visiem, neatkarīgi no dzimuma, rases, vecuma, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, ticības vai spējām. NVA ir pienākums pret ikvienu pacientu, tā kalpo ikvienam un respektē cilvēktiesības. Tai pat laikā tai ir plašāks sociāls pienākums nodrošināt vienlīdzību ar servisa palīdzību un pievērst īpašu uzmanību tām sabiedrības daļām, kurās veselības uzlabojumi un dzīves ilgums nav tik optimistisks kā pārējā populācijas daļā.
Pieejamība NVA pakalpojumiem ir bāzēta uz medicīnisko nepieciešamību nevis uz indivīda spēju maksāt. NVA pakalpojumi ir bezmaksas, izņemot atsevišķus, ko sankcionējis Parlaments.
NVA tiecas uz visaugstākajiem ekselences un profesionālisma standartiem, nodrošinot augstas kvalitātes aprūpi, kas ir droša, efektīva un balstīta uz pacienta pieredzi.
NVA jāņem vērā pacientu, viņu ģimenes locekļu un aprūpētāju vajadzības un tiesības zināt visu par veselības stāvokli. Pacienti, viņu ģimenes un aprūpētāji, ja tas nepieciešams, ir iesaistīti un tiek konsultēti par visiem lēmumiem attiecībā uz viņu veselību, veiktajām manipulācijām un ārstēšanu.
NVA strādā sadarbībā ar citām organizācijām pacienta, vietējās sabiedrības un plašākas populācijas interesēs. NVA ir integrēta organizāciju un pakalpojumu sistēma, ko apvieno vērtības un principi, kas atspoguļoti Konstitūcijā. NVA ir jāstrādā sadarbībā ar vietējiem speciālistiem un plašu privāto, publisko un labdarības organizāciju spektru nacionālajā un lokālajā līmenī, lai nodrošinātu veselības un labsajūtas uzlabojumus.
NVA jānodrošina vislabāko servisu par nodokļu maksātāju naudu un visefektīvāko, godīgāko un ilgtspējīgāko resursu izlietojumu. Līdzekļi ir izlietojami tikai pacientu labā. NVA līdzekļu izlietojums ir saprotams sabiedrībai un pacientiem. NVA ir nacionāls serviss, ko finansē nacionālā nodokļu maksātāju nauda. Valdība izveido NVA sistēmu un atskaitās parlamentam par tās darbību. Naudas izlietojuma un lēmumu pieņemšanas sistēmai ir jābūt caurspīdīgai un saprotamai sabiedrībai, pacientiem un NVA darbiniekiem. Valdība ir atbildīga par tā nodrošinājumu.
 
 
Pacientu sūdzības par NVA
 
Pacienta tiesības attiecībā uz sūdzībām ir: lai viņa sūdzība tiktu rūpīgi izmeklēta; uzzināt par visām izmeklēšanām, kas veiktas sūdzības ietvaros; sūdzēties Parlamentārais un veselības Aprūpes Ombudsmenam, kas nodrošina neatkarīgu izmeklēšanu un slēdzienu, ja neapmierina iepriekšminētās procedūras; izvirzīt juridiskas prasības tiesā, ja uzskata, ka NVA speciālisti rīkojušies nelikumīgi; saņemt kompensāciju, ja nodarīts kaitējums.
Kas vēl var palīdzēt? Pacientu padomdevējs un tiesību aizstāvji (patient advice and Liaison service). Šī servisa darbinieki ir katrā slimnīcā, tie nodrošina konfidenciālu padomu, atbalstu un informāciju saistībā ar veselības jautājumiem, pie šiem speciālistiem var griezties pacienti, viņu ģimenes locekļi un aprūpētāji. Vēl ir Neatkarīgo sūdzību aizstāvības serviss (Independent Complaints Advocacy service) un Nacionālais pakalpojumu serviss, kas palīdz pacientiem, ja tie vēlas sūdzēties par veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī Pilsoņu padomu birojs (Citiziens advice Bureau). Arī Vietējais cilvēktiesību birojs arī var kalpot par atbalstu un padoma saņemšanas vietu.
 
 
Veselības uzraugi un autoritātes
 
Aprūpes kvalitātes komisija (Care quality commission) regulē visas veselības un pieaugušo sociālās aprūpes servisus, ieskaitot tos ko nodrošina NVA, lokālās autoritātes, privātās kompānijas vai brīvprātīgo organizācijas. Tāpat tā aizsargā to cilvēku intereses, kas paturēti apcietinājumā pēc mentālās veselības akta noteikumiem. AKK uzdevums ir rūpēties par to, lai tiktu ievēroti drošības un kvalitātes standarti visās vietās, kur notiek aprūpe – sākot no slimnīcām līdz pat privātajiem pansionātiem. AKK ir tiesības aizsargāt cilvēkus, ja tie saņēmuši neatbilstošas kvalitātes aprūpi.
Pēc likumdošanas visi NVA sniedzēji reģistrējas AKK, lai pierādītu, ka viņi aizsargā cilvēkus no infekciju riska, strādā pēc augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem. Reģistrācijas sistēma attiecas uz NVA nodrošinātājiem – ātro palīdzību, ambulancēm, mentālās veselības un aprūpes centriem, kā arī NVA asins un transplantu vienību.
AKK rīcībā ir dažādas metodes, kā cīnīties ar veselības aprūpes institūcijām, kas neatbilst noteiktajiem standartiem un neievēro noteikumus, sākot ar publiskiem brīdinājumiem līdz pat iestādes aizvēršanai uz laiku.
 www.nhs.nhsuk
 
 
Onkoloģiskās organizācijas
 
NCAT (National Cancer Action Team) ir Nacionālā Veselības servisa, kas nodarbojas ar profilakses, agrīnās diagnostikas, optimālās ārstēšanas un rehabilitācijas jautājumiem,   sastāvdaļa, tās mērķis ir “ nodrošināt pasaules līmeņa onkoloģiskās aprūpes servisu” .
Kopš 2007. gada Nacionālā vēža darbības programma sadarbībā ar valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām ir izstrādājuši rehabilitācijas servisu onkoloģijas pacientiem un paliatīvās aprūpes pacientiem. Pamatproblēmas, kas izvirzījušās: literatūrā un pētījumos nav pietiekamu pierādījumu vēža pacientu rehabilitācijas efektivitātei, tāpēc šobrīd rehabilitācija nav iekļauta ārstēšanas procesā. Tai pat laikā rehabilitācijas nodrošināšana ir izmaksu efektīva, jo pacients, kas atgriežas darbā un normālā dzīvē pēc rehabilitācijas, ietaupa tālākās ārstēšanas izdevumus, samazina gultas dienu skaitu.
Šobrīd Lielbritānijā ir izstrādāta programma, kas pakāpeniski tiek ieviesta praksē. Programma sevī ietver: fizioterapiju, darba terapiju, runas un valodas terapiju, diētas lekcijas, vajadzības gadījumā limfātisko procesu norises apmācību utt.
www.ncat.nhs.uk
 
Lielbritānijas Vēža izpētes institūts ir lielākā vēža izpētes organizācija pasaulē pēc ASV šāda paša nosaukuma institūcijas. Institūts pēta visus slimības aspektus, sākot no tās izraisītājiem, līdz pat profilaksei, ārstēšanai, pacientu izglītošanai un psiholoģiskajam atbalstam.
Bez tam institūta uzdevums ir sagatavot izsmeļošu informāciju onkoloģijas pacientiem, veselības speciālistiem un sabiedrībai kopumā.
Institūts uztur brīvu tiešsaistes diskusiju forumu cilvēkiem, kas ir cietuši no onkoloģiskām saslimšanām, kas tiek uzskatīta par ideālu vietu, kur apmainīties ar pieredzi un uzdot jautājumus www.cancerchat.org.uk.
Līdzekļu vākšanas veidi institūta darbībai: iespējams tiešs naudas ziedojums; daudzi cilvēki izvēlas institūtam atstāt mantojumu; var paši iesaistīties naudas ziedošanas kampaņās un vākt naudu; iepirkties veikalos, ziedojot naudu vai arī piedāvāt pašražotas preces pārdošanai (www.shoptobeatcancer.org.uk); tiek piedāvāts piedalīties dažādos labdarības pasākumos, kā arī speciālos koncertos vai ballītēs. Cilvēki var ziedot arī savu laiku (To dara ap 44 500 brīvprātīgo), palīdzot organizēt pasākumus, strādājot veikalos utt.
http://www.cancerresearchuk.org/
 
 
Psihosociālā rehabilitācija
 
Lielbritānijas situācija – speciālisti atzīst, ka onkoloģijas pacienti nepietiekami pievēršas rehabilitācijas fiziskajai pusei.
“Canrehab” nodrošina apmācības programmas sporta un veselības profesionāļiem. Pētījumi rāda, ka pēc diagnozes noteikšanas pacienti samazina fiziskās aktivitātes un tādas tās paliek daudzus gadus pēc ārstēšanas. Tomēr ir tieši otrādi - vēzis var būt ir signāls, ka jāmaina dzīvesstils, uzvedība, paradumi, īpaši, ja pēc ārstēšanas pagājis vairāk nekā gads. Tradicionālais uzskats ir, ka vēža ārstēšanas procesā un pēc tam, rehabilitācijas periodā, vislabākais ir atpūta. Taču pētījumi rāda, ka mazkustība samazina dzīves kvalitāti, palielina nomāktību. Neaktīvi pacienti ir augstāka riska grupa atkārtotai slimībai. Arvien vairāk un vairāk ir pierādījumu tam, ka pat viegli un vienkārši vingrojumi dod lieliskus rezultātus. Tā, piemēram, nesena vairāku gadījumu studiju izpēte pierādīja, ka pacientiem terapijas laikā un pēc terapijas veiktās fiziskās aktivitātes uzlaboja fiziskās funkcijas, bet nekādā veidā nepasliktināja veselības stāvokli un nepalielināja nogurumu. Cits pētījums liecina, ka vingrinājumi lielā mērā uzlabo gan fizisko gan psihosociālo dzīves aspektu. Bez tam vingrošana dod sajūtu, ka dzīve neapstājas tikai pie zālēm, operācijām un apstarošanas, ka var darīt arī kaut ko savā labā, savu tuvinieku labā. Fokusgrupu pētījums (2006. g., Journal if Clinical Oncology, June 2006)
www.canrehab.co.uk
 
 
Avoti
 
www.ncat.nhs.uk
http://www.cancerresearchuk.org/
www.canrehab.co.uk
www.who.int
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Jaunumi

INTERNETA TIEŠRAIDE TIEŠRAIDE KONFERENCES TIEŠRAIDE SOS