Norvēģija

Īsumā
Norvēģijā joprojām lielākā oficiālā autoritāte ir karalis, kaut gan praksē izpildvara pieder Norvēģijas valdības kabinetam. Norvēģijā ir trīspakāpju parlamentārā sistēma, katru no pakāpēm vada ievēlēti pārstāvji – ir Nacionālais parlaments, apgabalu padomes un municipalitātes. Nacionālā valdība, precīzāk, Veselības un aprūpes ministrija ir atbildīga par sekundāro veselības aprūpi, municipalitātes ir atbildīgas par veselības veicināšanu, primāro veselības aprūpi, veco ļaužu aprūpi, kā arī garīgi un fiziski slimo iedzīvotāju aprūpi. Apgabali ir atbildīgi par zobārstniecību.
Norvēģijā ir ap 4,5 miljoniem iedzīvotāju, dabiskais pieaugums ir ar pozitīvu tendenci, palielinās arī imigrācijas apjoms. Dzīves ilgums - 77,5 gadi vīriešiem un 82,33 gadi sievietēm. Galvenie mirstības iemesli – kardiovaskulārās slimības, audzēji, nelaimes gadījumi.
Izdevumi veselības aprūpei – ap 10 % no IKP, tas pašai valstij ir ļoti būtisks sasniegums, jo kopš pagājušā gadsimta beigām noticis būtisks pieaugums - par vairāk nekā 3%, kas ierindo Norvēģiju Ziemeļvalstu augšgalā. Ģimenes ārstu skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 4, gultasvietu skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 4 (2009. gada radītāji pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem).
 
Organizatoriskā sistēma
Trijos līmeņos: nacionālajā līmenī, piecu reģionālo autoritāšu un municipalitāšu līmenī. Nacionālais līmenis nodrošina veselības aprūpes politiku, sagatavo un pārrauga likumdošanu, piešķir līdzekļus. Galvenā atbildība par veselības aprūpes nodrošināšanu gulstas uz 5 reģionālajām autoritātēm un 431 municipalitāti. Visiem pilsoņiem ir tiesības uz veselības aprūpi savā municipalitātē, kas ir atbildīgas par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu un sociālo servisu. Piecas reģionālās veselības autoritātes ir atbildīgas par speciālās aprūpes finansēšanu, plānošanu un nodrošināšanu. Tas ietver somatisko aprūpi, psihisko veselību, laboratoriju pakalpojumus, radioloģiju.
 
Plānošana, regulēšana un vadība
Veselības aprūpes sistēma kopumā ir nacionālais īpašums, lai arī tiek slēgti daži līgumi ar privātajām aģentūrām, galvenokārt starp municipalitātēm un ģimenes ārstiem.
Norvēģijas veselības aprūpes sistēma bija decentralizēta līdz brīdim, kad 2002. gadā notika slimnīcu reforma, tagad sistēmu var dēvēt par daļēji centralizētu. Organizatoriskajā struktūrā reģionālās autoritātes (5) un veselības uzņēmumi ir valsts īpašums, līdz ar to viņu darbību nosaka valdība. Municipalitātes vada lokāli ievēlēti politiķi, viņiem ir tiesības pašiem veidot organizatorisko struktūru.
 
Veselības aprūpes finansēšana un izdevumi
Veselības aprūpes budžets Norvēģijā sastāv no nodokļiem, nacionālās sociālās apdrošināšanas sistēmām un privātajiem izdevumiem. Primāri tie ir nodokļi, kas tiek iekasēti municipalitātē, reģionālajā un nacionālajā līmenī. Pēc parlamenta apstiprinājuma valdība nosaka municipalitāšu un reģionu maksimālās nodokļu likmes. Norvēģijā nav tāda speciāla veselības nodokļa, un reģionālās autoritātes pašas nevar noteikt nodokļus. Šie ieņēmumi veido ap 85% veselības aprūpes budžeta.
 
Papildus finansējuma avoti
Visi Norvēģijas iedzīvotāji un viesstrādnieki ir iekļauti Nacionālajā apdrošināšanas shēmā. NAS finansē darba devēji, darbinieki, pašnodarbinātie un valsts. Šajā shēmā iekļautie pretendē uz vecuma pensiju, izdzīvotāju un invaliditātes pensiju, rehabilitāciju vai darba traumas ārstēšanas apmaksu. Bez tam ir pabalsts vientuļajiem vecākiem, pabalsti slimības gadījumā, maternitātes, adopcijas un bezdarba pabalsti, kā arī pabalsti bēru izdevumiem. Veselības aprūpei NAS tērē aptuveni 10% budžeta.
Brīvprātīgajai veselības apdrošināšanai nav nekādas nozīmīgas lomas Norvēģijas veselības aprūpē.
 
Tiešā samaksa
Par uzturēšanos slimnīcā nav nepieciešama tiešā samaksa, taču tāda ir nepieciešama konsultējoties pie privātajiem speciālistiem, apmeklējot poliklīnikas, ģimenes ārstus, veicot laboratoriskus izmeklējumus un rentgenu, kā arī zāļu iegādi. Vairums no šiem izdevumiem ir iekļauti izmaksu “griestu” shēmā, kas nozīmē, ja kalendārā gada laikā šie griesti tiek sasniegti, tad NAS apmaksā visus atlikušos izdevumus. Katru gadu šie griesti tiek noteikti no jauna, 2006. gadā tie bija 1615 Norvēģijas kronas, 2005. gadā griestus sasniedza ap 1 miljonu norvēģu. Tiešie maksājumi veido ap 15% veselības aprūpes budžeta.
Veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Norvēģijā ir visaugstākie starp Ziemeļvalstīm un tā praktiski ieņem 2 vietu aiz ASV.
 
Aprūpes sistēma
 
Primārā aprūpe
Kā jau minēts, municipalitātes ir atbildīgas par primāro veselības aprūpi un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu, kā arī par labvēlīgiem sociālajiem un vides apstākļiem. Vēl vairāk, municipalitātes ir atbildīgas par to, lai iedzīvotāji saņemtu pietiekami daudz informācijas par veselīgu dzīves veidu un aktīvu atpūtu, kas uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Par to, cik tērēt veselības sektora izdevumiem, ir atbildīga tikai attiecīgā municipalitāte.
Primārā aprūpe un ģimenes ārstu prakses Norvēģijā ir labi attīstītas. Ģimenes ārsti veido primārās veselības aprūpes kodolu. Parasti šādā praksē strādā no 2-6 ārstiem, kopš 2001. gada katrai municipalitātei tika dots uzdevums katram pilsonim nodrošināt ģimenes ārstu. Saskaņā ar pētījumiem, 98% iedzīvotāju ir savs ģimenes ārsts. Municipalitātes nodrošina arī neatliekamo palīdzību.
 
Sabiedrības veselības servisi
Municipalitātes ir atbildīgas arī par profilaksi, par veselības aprūpi skolās un bērnudārzos.
 
Sekundārā un augstākā aprūpe
Saskaņā ar reformu, par slimnīcām Norvēģijā atbild 5 reģionālās veselības autoritātes, veidojot veselības uzņēmuma tīklu. Šīm autoritātēm ir pienākums nodrošināt vienādu pieeju slimnīcu servisam ikvienam iedzīvotājam attiecīgajā teritorijā. Finansējums nāk no valsts budžeta, apmaksas par pakalpojumiem un DRG atmaksas, kā arī pacientu tiešajiem maksājumiem.
 
Ilgtermiņa aprūpe
Ilgtermiņa aprūpe ir municipalitāšu ziņā, tajā ietilpst – veco ļaužu pansionāti, patversmes un palīdzības mājās. Pēdējos gados palielinās to iedzīvotāju skaits, kas izmanto šos pakalpojumus.
 
Cilvēkresursi un apmācība
Salīdzinot ar pārējām Ziemeļvalstīm Norvēģijā ir vairāk veselības aprūpes speciālistu, turklāt šim skaitlim ir tendence palielināties, piemēram, māsiņu skaits ir otrais lielākais pēc Somijas Eiropā. 4 valsts universitātēs var apgūt ārsta specialitāti, pēc 6 gadu pamatizglītības medicīnā ir 18 mēnešu internie kursi, parasti šī praktiskā apmācība notiek lauku reģionos. Ir 30 pamatspecialitātes, astoņi medicīnas un 5 ķirurģijas atzari. Vidējais laiks, lai iegūtu diplomu savā specialitātē pēc interna kursiem, ir vēl 5 gadi. Pavisam ir 27 māsu skolas, māsām vismaz 3 gadi jāapgūst pamatiemaņas augstākā līmeņa medicīnas praksē.
 
Medikamenti
Norvēģijas zāļu aģentūra ir atbildīga par rekomendāciju sagatavošanu par apmaksājamajiem medikamentiem. Ir izstrādāta cenas un ieņēmumu shēma recepšu medikamentiem, cenas regulē Eiropas Ekonomiskās zonas likumi, aptieku uzcenojumu nosaka parlaments. Bezrecepšu zāļu cena netiek regulēta, recepšu zālēm reklāma nav atļauta.
 
Finanšu resursu izlietojums
Galvenais līdzekļu avots ir daļa no valsts un lokālajiem nodokļiem. Pastāv sadales formula pēc kuras valsts sadala naudu municipalitātēm, tas ir atkarīgs no iedzīvotāju vecuma, sociālā stāvokļa, demogrāfiskā raksturojuma utt. Par ātro palīdzību maksā no trim avotiem – nodokļi no municipalitātēm, tiešie maksājumi un atmaksa no NAS.
 
Ārstu apmaksa
Norvēģijā ārsti pārsvarā ir algoti darbinieki, izņemot pašnodarbinātos, piemēram, ģimenes ārstus, kuriem maksā par padarīto darbu vai arī ar tiešajiem maksājumiem vai no municipalitātes. Pārrunas par algu parasti tiek risinātas starp valsti/ municipalitāti kā darba devēju un veselības aprūpes speciālistu organizācijām kā darba ņēmēju.
 
Galvenās pēdējā laika reformas
Ģimenes ārstu reforma – pacientam ir tiesības reģistrēties pie ģimenes ārsta pēc savas izvēles un divreiz gadā mainīt ģimenes ārstu, kā arī pacientam ir tiesības uz cita ārsta viedokli. Mērķis bija uzlabot lokālo medicīnas servisu, nodrošināt veselības aprūpes ilglaicību un nostiprināt tuvākas ārsta – pacienta attiecības.
Slimnīcu reforma galvenokārt bija domāta, lai slimnīcas turpmāk pārvaldītu nacionālā līmenī, slimnīcas tiek organizētas kā uzņēmumi, ikdienas darbs slimnīcas vadībā tiek nodots pārvaldītājiem un valdēm. Sākotnējie rezultāti rāda, ka reformai ir labi panākumi, jo mazinājušās rindas uz slimnīcām un noteikti ir uzlabojusies vadības kvalitāte.
Farmācijas reformas rezultātā aptiekās ir tiesības izrakstītās zāles aizstāt ar citas firmas generic zālēm. Vēl Norvēģijas veselības aprūpē atlikuši daži izaicinājumi, kā piemēram, veselības un sociālās aprūpes servisu integrācija, alkoholisma un smēķēšanas samazināšana, kraso atšķirību veselības stāvoklī dažādu sociālo grupu iedzīvotājiem mazināšana. Veselības aprūpe ir Norvēģijas politikas prioritāte.
 
Norvēģijas Vēža biedrība
Galvenā nevalstiskā bezpeļņas organizācija, kas strādā ar onkoloģiskām problēmām. Biedrībai ir tūkstošiem biedru, kā arī atbalstītāju.    
Biedrības vadība bāzēta Oslo, lokālie ofisi daudzās citās Norvēģijas pilsētās, biedrībā strādā 180 algoti darbinieki, ir 130 000 biedru un regulāro ziedotāju, gandrīz 200 brīvprātīgo. Biedrība sadarbojas ar 12 neatkarīgām pacientu asociācijām. Ik gadus šo asociāciju darbam tiek pārskaitīt 3, 7 miljoni ASV dolāru.
 
Vīzija: Kopā mēs radām cerību.
 
Galvenie mērķi: ieguldīt līdzekļus profilaksē, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem izdotos izvairīties no saslimšanas, ieguldīt līdzekļus ārstēšanā, lai pēc iespējas vairāk būtu onkoloģisko izdzīvotāju, nodrošināt dzīves kvalitāti vēža pacientiem un viņu tuviniekiem.
 
Vērtības: uzticamība, atvērtība, cieņa, iesaistīšanās.
 
Darbības virzieni:
1.Onkoloģiskās problemātikas izpēte – klīniskā, epidemioloģiskā, sociālā.
2.Informēšana un profilakse – smēķēšanas samazināšana, fizisko aktivitāšu palielināšana, veselīgs uzturs un piesardzība sauļojoties ir tikai daži no virzieniem, kuros tiek vērsta profilakse.
3.Aprūpe: onkoloģiskā līnija – veselības profesionāļi, sociālie darbinieki un juristi nodrošina emocionālu un praktisku atbalstu pa telefonu, sms, e-pastu un sociālajos tīklos. Iedrošināšanas kursi – informē par iespējām dzīvot pilnvērtīgu dzīvi šajā izaicinošajā dzīves situācijā.
4.Vieta kur tikties – tiek nodrošināti pasākumi bērniem un jauniem cilvēkiem ar vecākiem, lai kopīgai atpūtai varētu pievienoties arī tuvinieki. Varde centrs - tikšanās vieta cilvēkiem ar onkoloģiskajām saslimšanām un viņu ģimenēm, kur notiek dažādas aktivitātes un relaksācijas pasākumi.
5.Interešu pārstāvniecība un sabiedriskās attiecības. Konsultācijas un lēmumu pieņēmēju ietekmēšana visos jautājumos, kas saistās ar onkoloģiju, lai pēc iespējas vairāk uzlabotu ārstēšanas procesu un pacientu dzīves kvalitāti.
6.Starptautiskās attiecības. Biedrība ir iesaistīta smēķēšanas kontroles projektos Krievijā un Āfrikā.
 
Ienākumu avoti:
Novēlējumi un dāvanas 37%
Atbalsts no Norsk Tipping (valdībai piederoša spēļu kompānija) 17%
Naudas vākšanas kampaņas 5%
Dažādu fondu atbalsts 5%
Dāvanas un ziedojumi 23%
Biedru naudas 5%
Valdības atbalsts 1%
Dažādi 7%
 
 
Avoti
 
http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0011/98867/E88821sum.pdf
http://www.ncu.nu
www.kreftforeningen.no
www.who.int

Jaunumi

INTERNETA TIEŠRAIDE TIEŠRAIDE KONFERENCES TIEŠRAIDE SOS